Pasmaidīsim

Audzinātāja pēc diendusas jautā puisēnam: "Vai Tu mājās guli pusdienlaikā?"

Zēns atbild: "Jā, Tikai pa nakti!"

Meitenīte stāsta: "Mani svārki jau novecojušies!"

"Tūlīt jau vecmāmiņa sāks strādāt, ka beigs to runāšanu."

Divi puiši sarunājas:

– Es iešu pie zobārsta.

– Kas tev kustamie zobi?

Zēns paskaidro par savu zīmējumu šādiem vārdiem: "Piedzēries ezītis, tāpēc tāds nekārtīgs."

Bērni vēro kokus b/d apkārtnē:

Lapegle – "čiekurkoks"

Ozols – "zīļu koks"

Kastanis – "Tas taču ir tas koks, kurā un no kura krīt kastaņi!"

Kļava – "Tā taču ir nu tas degunkoks"

Runājot par gājputniem, bērni vēro dzērvju kāsi:

"Tas ir vieninieks debesīs."

"Nē, tas tagad izskatās pēc krokodila."

Rādot bērniem attēlus par profesijām:

Pavārs – "zupu taisītājs"

Ugunsdzēsējs – "tas, kas šauj ūdeni"

Ko dara policists?

– ieliek cietumā tos, kuri neklausa.

– Arī tos, kuri rotaslietas ņem pa kluso.

Kāds no grupas bērniem skaļi iesaucās: "Ārprāc es tūlīt būšu nomirijis!"

Mūsu grupā lomas sadala šādi: "Davai Tu būsi tante!"

Meitene pozē bērniem, kuri sasēdušies uz dīvāna un visu laiku atkārto – Kurš mani fočēs? No malu malām atskan "čik", "čik". Vienam bērnam: "Man baterija beidzās" – un aiziet.